Ik pēc pieciem gadiem Latvija demonstrē iespaidīgu savas kultūras izpausmi ar Dziesmu un Deju svētkiem Rīgā. Šie svētki ir viens no lielākajiem amatieru koru pasākumiem pasaulē un latviešu identitātes un mantojuma svinēšana.
Izcelsme
Pirmais Latviešu Dziesmu svētki notika 1873. gadā ar mērķi veicināt latviešu kultūru laikā, kad norisinājās spēcīga rusifikācija. Sākotnēji piedalījās tikai daži simti dziedātāju, bet festivāls īsā laikā ievērojami izauga, palielinoties latviešu nacionālajai pašapziņai. Deju svētki tika pievienoti 1910. gadā. Padomju okupācijas laikā svētkus pārmaiņus aizliedza un propagandēja PSRS kā padomju kulta pasākumu. Pēc neatkarības atgūšanas 1991. gadā tie atsākās kā tīri latvisks pasākums.
Dziesmu svētki joprojām notiek ik pēc pieciem gadiem, bet Deju svētki citos starplaikos. Apvienotie Dziesmu un Deju svētki pulcē apmēram 40 000 izpildītājus un 500 000 skatītājus visa pasākuma laikā.
Svētku notikumi
Svētku centrā ir koru uzstāšanās Mežaparka Lielajā estrādē, kas tika uzbūvēta 1873. gadā. Vairāk nekā 1000 kori no visas Latvijas mēnešiem ilgi gatavojas un dodas uz Rīgu, lai izpildītu tradicionālas dziesmas un jaundarbus.
Repertuārā iekļautas iemīļotā Latviešu Dziesmu svētku himna “Gaismas pils”, tautasdziesmas, klasiski gabali un jaunrades dziesmas. Dalībnieki ir gan profesionāli mūziķi, gan ikdienas cilvēki, kurus vieno mīlestība uz dziedāšanu. Godā tiek celti vecākie kori, kuru dalībnieki uzstājās jau padomju laikā.
Starp koru priekšnesumiem notiek latviešu tautas deju uzvedumi. Krāsainās grieztās dejas, piemēram, “Danču rotā” demonstrē deju kolektīvu prasmi un atlētismu. Tautas deju kolektīvi valkā Latvijas dažādu kultūras novadu tradicionālos tērpus.
Svētki noslēdzas ar aizkustinošu brīdi, kad tūkstoši dalībnieku, rokās sadevušies un skatītājiem moždams, kopā nodzied, nereti pievienojas arī skatītāji.
Ārpus Lielās estrādes svētki ietver daudzus koncertus, mākslas izstādes, tautas amatniecības nodarbības un ēstuves visā Rīgā. Vietējie lepni valkā Latvijas sarkanbaltsarkanos karogus un vainagus. Iespaidīgā noslēguma gājiens dodas cauri Vecrīgas ielām uz Doma baznīcu.
Nozīme
Dziesmu un Deju svētkiem ir liela nozīme latviešos kā nacionālās identitātes svinēšanai, it īpaši pēc desmitiem padomju varas gadiem. Svētku nepārtrauktība vairāk nekā 140 gadu garumā, tajā skaitā nacionālās krīzes periodos, parāda latviešu apņēmību saglabāt savas tradīcijas.
Masveida amatieru uzstāšanās atspoguļo Latvijas augsto iesaistīšanās līmeni mākslinieciskajās aktivitātēs un koros. Svētki stiprina sociālās saites un kopienas garu. Latvieši visā pasaulē jūtas cieši saistīti ar šiem svētkiem.
Dziesmu un Deju svētki pierāda, ka Latvija ne tikai saglabājusi, bet arī attīstījusi un inovējusi kultūras mantojumu, kas gandrīz tika iznīcināts padomju varas laikā. Šie aizrautīgie svētki, šķiet, turpinās iedvesmot latviešus vēl daudzās paaudzēs. Nākamie kopējie svētki notiks 2024. gadā Rīgā.